Jaunā paaudze izvēlas citu ceļu
Čeiss Gellagers bija 12 gadus vecs, kad sāka pļaut kaimiņa zālienu par 35 dolāriem reizi. Sākumā viņam bija tikai divi klienti, bet pēc aktīvas lapiņu izplatīšanas – ar mātes palīdzību – nākamajā gadā viņam bija jau 10 pastāvīgie klienti nedēļā.
Jaunieši izvēlas tradicionālās profesijas
Tagad viņam ir 23 gadi un viņš ir daļa no pieaugošā jauniešu skaita, kas izvēlas neiet uz koledžu. Bet – atšķirībā no dažu vecāko paaudžu vērtējuma – viņi nemētājas pa vecāku māju, izvairoties no darba. Patiesībā Gellagers un daudzi citi izvēlas tradicionālās profesijas.
“Es vienkārši neredzēju atdevi no universitātes,” saka Gellagers. Tā vietā viņš ieguldīja pūles, lai savu blakus darbu pārvērstu par veiksmīgu pilna laika biznesu – ainavu dizaina uzņēmumu. Bet, viņš saka, ka “nepieciešama liela drosmība”, lai šo lēmumu paziņotu vecākiem.
“Visu tavu dzīvi, kopš tev ir seši gadi, vecāki iestāsta: ‘Ej uz koledžu’,” atceras Gellagers, kā viņa nākotne šķita jau iezīmēta. “Tas skanēja lieliski, līdz es sapratu, ka par to ir jāmaksā.”
Studenti izvēlas citādāk
Pat tie studenti, kas izvēlas iet uz koledžu, izvēlas citādi. Profesionāli orientētu koledžu reģistrācija pagājušajā gadā pieauga par 16% līdz augstākajam līmenim kopš Nacionālais studentu reģistrs sāka šos datus apkopot 2018. gadā.
Turklāt tie paši dati rāda 23% pieaugumu studentiem, kas 2023. gadā studē būvniecības profesijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un 7% pieaugumu HVAC un transportlīdzekļu apkopes un remonta programmās.
Koledža joprojām ir gaidīta – un jaunieši nevēlas vilties
Audzis augšup, lielākajai daļai jauniešu šķita, ka viņiem jāiet uz universitāti – nevis tāpēc, ka viņi to vēlējās, bet tāpēc, ka tas šķita pareizais solis. “Man šķiet, ka maniem vienaudžiem joprojām dabiski tiek gaidīts doties uz universitāti – tas šķiet kā nākamais solis, ko visi sper pēc skolas,” saka Emīlija Šova, 20 gadus veca mācekle britu būvniecības kompānijā Redrow.
Visi Šovas ģimenes vīrieši strādā būvniecībā kopš 19. gadsimta. Tagad viņa ir pirmā sieviete ģimenē, kas seko šim piemēram, ar mērķi kļūt par kvalitātes uzraudzītāju.
“Joprojām pastāv stereotips, ka universitātes grāds garantē un noved pie labi apmaksāta darba, bet es drīz sapratu, ka tā nav,” viņa piebilst.
Jaunieši nevēlas iekrist parādos
Iegūt grādu ilgi tika uzskatīts par “obligātu” prasību labas karjeras sasniegšanai. Bet šodien jaunieši ir ļoti apzinīgi par to, ka vienīgais garantijas punkts ar grādu ir parāds.
“Tas ir vienkāršs matemātiskais aprēķins, lai saprastu, kāpēc jaunieši izvēlas profesiju nozari pret koledžu,” saka Gellagers. “Pieņemsim, ka maksājat 50 000 dolāru gadā par savu koledžu.
“Reiziniet to ar četriem, tas ir 200 000 dolāru jūsu ieguldījumam. Turklāt jūs zaudējat četrus gada ienākumu gūšanas gadus, ejot uz koledžu, t.i., tērējat naudu un nepelni naudu.”
Gellagers domā, ka jauniešiem ir labāk sasniegt karjeras sākumu, izvēloties profesiju, veidojot savu bagātību un mēģinot nopirkt māju pirms viņu vienaudži pat ir beiguši koledžu.
“Jaunieši varbūt ir visizglītotākajai paaudze vēsturē,” saka Tobba Vigfusdottira, psiholoģe un Kara Connect vadītaja. “Viņi arī vairak uztraucas par savam finansam neká ieprieksejas paaudzes.”
Turklát viņi pelna labi
Jau 16 gadu vecumá Gellagers bija nopelnijis vairak neka 50 000 doláru no savas zales plausanas blakus darba, pirms paplašinaja to lidz visparejam ainavu dizainam un noliga savu “draugu Maiku” palidzet pec skolas un brivdienas.
“Es veicu vairak projektu bazejotus darbus. Pavasara sakopšana, mulča klajumi, lapu sakopšana, tas tips lietas,” viņš saka. “Man bija vairak neka 35 iknedelas zales plausanas klienti.”
Tagad Gellagera ainavu dizaina biznesam ir devini darbinieki, tie veic “visu no lietus udens parvaldibas un drenazas darbiem lidz bruģakmeniem un apgaismojumam,” un pagajusaja gada apgrozijums bija vairak neka 1 miljons doláru.
Taču daži joprojám mēģina pârliecinât viņu doties uz koledžu, jo tas esot tas, ko dara “veiksmigi cilveki”. “Tas vienkarsi nav patiesiba,” viņš piebilst noteikti. “Jūs joprojám varat būt 1% ienakumu guvejs šeit Amerikâ un būt profesiju biznesa ipašnieks.”
Lai gan Gellagers ievērojami pârspêj lielako daļu jauniešu ar kuriem runaja pêtijums rada paradijumu ka vidêjie profesiju stradnieki var sagaidit labak apmaksatu darbu neka tie kas tikko beigusi koledzu.
Saskaņâ ar ADP datiem vidêja alga jaunajiem profesionâlu pakalpojumu darbiniekiem ir nedaudz zem 40 000 dolâru robezas. Tikmer vidêji jauns celtnieks var sagaidit algu virs 48 000 dolâru.
Neskatoties uz to ka šis ir vestureiski viriesiem domineta nozare Šova apgalvo ka ari sievietes var izbaudit auglîgu karjeru profesiju nozare.
Redrow petijums atklaja ka 39% jauno sieviešu celtniecibas nozare piesaista augsta alga kamêr ceturtdala piesaista iespeja kluvt par savas biznesa ipašnieci.
“Celtnieciba nav tikai murdarbi – sievietem ir tik daudz iespeju panakt sekmes un ietekmet sabiedribas,” viņa piebilst. “Patiesiba lielaka dala biroja kurâ es stradaju ir sieviešu.”
“Meitenem skolas vecuma ir jasaprot ka karjera celtnieciba ir iespeja.”
