Gatavošanās ar gāzi rada veselības risku
Gatavošanās ar gāzi var būt kaitīga veselībai, taču jaunie pētījumi liecina, ka šis risks nav vienmērīgi sadalīts.
Dažādas iedzīvotāju grupas ir nevienlīdzīgi pakļautas kaitīgajiem gāzes plīts piesārņotājiem
Zinātnieki no Stenfordas Universitātes, Hārvardas Universitātes un Centrālās Kalifornijas Astmas sadarbības atklāja, ka nabadzīgākie amerikāņi un rasu un etniskās minoritāšu grupas ir nesamērīgi pakļautas kaitīgajiem gāzes plīts piesārņotājiem.
Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka gāzes plītis izdala slāpekļa dioksīdu un ogļskābi — piesārņotājus, kas var izraisīt elpošanas problēmas — līmeņos, ko ASV Vides aizsardzības aģentūra un Pasaules Veselības organizācija uzskata par nedrošiem. Science Advances publicētie jaunie atklājumi ir pirmie, kas mēra gāzes plīts slāpekļa dioksīda (NO2) piesārņojumu dažādu mājokļu tipu, rasu, ienākumu un gatavošanas paradumu ziņā, un pēc tam aprēķina izvairāmo bērnu astmas gadījumu izmaksas.
Lai veiktu pētījumu, zinātnieki izveidoja modeli, lai novērtētu gāzes plīts NO2 koncentrācijas, apvienojot federālo iekštelpu gaisa kvalitātes modeli ar lauka mērījumiem, kas iegūti vairāk nekā 100 mājokļos dažāda lieluma piecās ASV štatās. Pēc tam viņi piemēroja savu modeli 7 632 mājokļiem ar gāzes, propana un jauktas degvielas plītīm, kas iekļauti ASV Enerģijas informācijas administrācijas 2020. gada rezidentu patēriņa aptaujā. Sadalot šos mājokļus 24 atšķirīgās grupās pēc plānojumiem, kas svārstījās no studijas tipa līdz daudzistabu mājokļiem, viņi novērtēja NO2 ekspozīcijas intensitāti.
Zinātnieki atklāja, ka Amerikas indiāņu un Aļaskas pamatiedzīvotāju mājsaimniecības saskaras ar visilgstošāko NO2 ekspozīciju, kas ir par 60% lielāka nekā valsts vidējais rādītājs. Melnajiem, hispāņiem un latīņamerikāņiem seko, ciešot par 20% lielāku ekspozīciju nekā vidēji. Tikai plītis vien pakļauj katru no šīm grupām lielākam NO2 piesārņojumam nekā ir droši, saskaņā ar PVO.
Maznodrošinātas mājsaimniecības ar ienākumiem zem 10 000 ASV dolāru gadā piedzīvo divreiz lielāku ekspozīciju gāzes plīts piesārņojumam salīdzinot ar mājsaimniecībami, kuru ienākumi ir vairak nekä 150 000 ASV doläru gadä, konstatëja pëtïjumä. Rasu un ienäkumu pamatotäs atškirïbas daïëji ir saistïtas ar atškirïbäm mäjokïa izmërä. Tomër zinätnieki norädïja, ka var büt arï citi svarïgi faktori, ko viòi savä modelï nav mërïjuši, ieskaitot sociäläs atškirïbas gatavošanas uzvedïbä, ventiläcijä un laikä, ko pavadïts iekštelpäs.
Izmantojot izveidotäs epidemioloğiskäs attiecïbas, zinätnieki arï novërtëja, ka gäzes un propana plïtis veicina lïdz pat 19 000 pieaugušo nâvëm gadâ ASV, kâ arï 200 000 bërnu astmas gadïjumiem un 1 miljarda ASV doläru sabiedriskajam kaitëjumam.
“Lieläkä daïa no mums pavada 90% vai vairäk savu laiku iekštelpäs,” teica Robs Džeksons, Zemes sistëmu zinätòu profesors Stenfordas Doera ilgtspëjas skolä un pëtïjuma galvenais izpëtïtäjs. “Mums ir jâuzòem atbildïba un jârïkojas, lai attïrïtu cilvëku gaisu, jo tas ir gaiss, ko lieläkä daïa cilvëku elpo, un mës to esam ignorëjuši desmitgadëm.”
Enija Karforo, klimata taisnïbas kampaòu vadïtäja Manhetenä bâzëtajä grupä WE ACT for Environmental Justice, teica, ka atkläjumi sakrït ar to, ko grupa novëroja gäzes plïts piesäròojuma pëtïjumä Ñujorkas pilsëtas sabiedriskajos dzïvokïos. Viòa teica, ka kräsainie cilvëki un maznodrošinätie indivïdi ir daudz vairäk pakïauti dzïvošanai mazäkos, vecäkos dzïvokïos ar sliktu ventiläciju, neefektïviem vai bojätìm dãmu kapucëm un novecojušiem ierïcem, kas noplûst vairak gäzes.
“Tas ir milzigs netaisnîbas gadîjums, kas uzkrâjas pašam uz sevis, un tâpëc jûs redzat daudz augstâkus astmas râdîtâjus kräsaino cilvëku un maznodrošinâto kopienâs,” teica Karforo. Viòa piebilda, ka jaunais pëtîjums “dod mums vairak sviras pieprasît iejaukšanos un programmas un politiku, kas vispirms iejaucìsies maznodrošinâto mâjsaimniecîbâs.”
Pëtîjuma autori teica, ka labâkais risinâjums indivîdiem ir noòemt gäzes un propana plîtes. Tie, kas nevar atìauties tûlîtëju aizstâjëju vai kuriem nav ïpašnieka statusa kâ nomniekiem, var iegâdâtìes portatîvo indukcijas degli, izmantot gaisa filtru, atvërt logus gatavošanas laikâ un izmantot dãmu kapuces, kas cirkulë gaisu ârpus virtuves. Tomër viòi arî atzina, ka izmaksas var bût škërslis.
Lai gan nodokïu kredîti Inflâcijas samazinâšanas aktâ var palîdzët samazinât elektriskäs plîts cenu, zinätnieki teica, ka nepieciešami stingrâki noteikumi, lai palîdzëtu mâjsaimniecîbâm pâriet uz citu veidu plîtîm un saglabât gâzi ârpus jaunâm ëkâm. Tomër ASV ir izcelies strîds par gäzes plîts aizliegumu.
“Mûsu lielâkâ problëma ir politiskâ nereàlitâte visâ situâcijâ,” teica Kevins D. Hamiltons, reìistrëts elpošanas terapeits un vecâkais valdîbas lietu direktors Centrâlajâ Kalifornijas Astmas sadarbîbâ. “Viss, ko mës varam darît, ir cerët, ka zinätnieki sniedz pëc iespëjas vairak objektîvu datu, lai ieviestu kaut kâdu saprâtîgu pieeju sarunâm.”
