Jaunās paaudzes krīze
Iepriekšējām paaudzēm vidējā vecuma krīze bija saistīta ar dārgu sporta automašīnu iegādi, matu stila maiņu un mīļākās atrašanu. Tomēr mūsdienu ekonomika ir tik sarežģīta, ka jaunākā paaudze uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz līdzekļu, lai atļautos šo krīzi, kā liecina jaunais psiholoģijas pētījums.
Vairāk nekā 1000 aptaujāto jauniešu 81% atzina, ka viņiem nav iespējas atļauties vidējā vecuma krīzi, ko definē kā dramatisku svara pieaugumu vai samazinājumu, alkohola lietošanas palielināšanu, terapijas apmeklēšanu, izskata maiņu vai jauna hobija uzsākšanu.
Daudzi cilvēki, kas piedzīvo vidējā vecuma krīzi, saskaras arī ar trauksmi, depresiju, dzīves mērķa zaudēšanu, skumjām un izdegšanu. Bet jaunākajām paaudzēm ir citas bažas.
Vidējā vecuma krīze jauniešiem ir drīzāk “mērķa un iesaistīšanās krīze”, stāsta psihoterapeits Stīvens Floids. “Paaudze, kurai tika mācīts smagi strādāt un tiekties uz zvaigznēm – viņi tur nonāca un domāja: vai es esmu apmierināts? Vai man tas vispār rūp?”
Kāpēc jauniešiem “nav atļauts” vidējā vecuma krīze
Iepriekš vidējā vecuma krīzes tika definētas ar greznām pirkumiem – sākot no dārgiem automašīnām, ilgstošiem atvaļinājumiem, pārcelšanās uz citu valsti vai dārgas kosmētiskas operācijas. Bet jaunieši saskaras ar ekonomiskajām grūtībām, kas apgrūtina tradicionālas vidējā vecuma krīzes atļaušanos.
Jaunieši, kas dzimuši starp 1981. un 1996. gadu, pelna par 20% mazāk nekā viņu vecāki tajā pašā vecumā. Turklāt viņiem ir “studentu aizdevumu parādi, sarežģīts darba tirgus un augošas mājokļu cenas, kas samazina viņu spēju nodrošināt finansiālo stabilitāti”. Jaunieši atliek dažādus dzīves notikumus, tostarp mājokļa iegādi un bērnu audzināšanu, augsto mājokļu cenu un inflācijas dēļ, kas ierobežo viņu spēju tērēt naudu bezrūpīgi vidējā vecuma krīzei.
Taču daži eksperti apgalvo, ka nav tā, ka jaunieši nevar atļauties vidējā vecuma krīzi – tikai šis dzīves posms var izskatīties citādāk nekā iepriekšējajām paaudzēm.
“Lai gan klasiskais vidējā vecuma krīzes attēls var ietvert greznus tēriņus, patiesi to definē emocionālais un psiholoģiskais nemiers,” stāsta finanšu plānotājs Endrū Latams. “Vai tas ir greznu lietu iegūšana vai impulsīvas dzīves izmaiņas veikšana, vidējā vecuma krīzes būtība slēpjas jautājumos par nozīmi, identitāti un personisko piepildījumu – nevis par jūsu bankas konta bilanci.”
Lai gan spilgts jauns sporta automašīna vai grezns atvaļinājums var būt klasiski piemēri, kas saistīti ar vidējā vecuma krīzi, jaunieši var veikt mazākus, bet izvēles tēriņus šajā laika periodā.
“Cilvēks, kurš piedzīvo vidējā vecuma krīzi, var impulsīvi tērēt naudu garderobes atjaunošanai, kosmētiskajiem iejaukumiem vai spontaniem ceļojumiem – visu to darot bez būtiskiem uzkrājumiem vai bagātības,” saka Latams. “Šie uzvedības veidi bieži vien ir motivēti ar vēlmi atgūt jaunību, atrast nozīmi vai izvairīties no stagnācijas sajūtas – nevis rūpīgas finanšu plānošanas dēļ.”
Patiesi, lai gan jauniešiem var nebūt “tradicionālas” vidējā vecuma krīzes – t.i., tādas, kas līdzinās viņu vecāku pieredzei – tas nenozīmē, ka viņi nepiedzīvo lielas dzīves izmaiņas.
“Termins ‘vidējais vecums krīze’ var būt jādefinē no jauna šīs paaudzes pieredzes un apstakļu kontekstā,” saka Farmani.
Taču tas nav tikai par naudu
Lai gan lielākajai daļai jauniešu ziņoja, ka viņi nedomā, ka viņiem ir iespēja atļauties vidējais vecums krīzi, citi nav tik noraizējušies par finansiālo aspektu. Patiesi, uzņēmuma īpašniece Katja Varbanova stāsta, ka viņa smagi stradaja savos divdesmitajos gados un uzkrava avarejas fondu, kas ļautu viņai paņemt gadu vai divus brivus kad vien vinas gribetu.
Taču Varbanova saka, ka viņa arī piedzīvoja vidējais vecums krīzes pazimes, tostarp depresiju, trauksmi, mērķa zaudēšanu un identitates zaudēšanu – daudz ko no tā viņa vaino hroniskajam interneta lietošanai.
“Pēdējais laikos ir tik daudz satraucoša satura, tas var ietekmēt jūsu garigo veselibu,” viņa saka. Turklät citi reàlie dzives faktori ir veicinàjuši vidèjà vecuma krìzes sajùtas. “Protams, dažreiz dzìve vienkàrši notiek, vai nu tas ir veselìbas jautàjums, škiršanàs vai personiska katastrofa. Man bija jàpàrvar abas šìs lietas.”
Varbanova prognoze, ka jaunieši turpinàs mainìt to, kà izskatàs vidèjà vecuma krìze vai lielas dzìves izmaiòas. Viòa domà, ka vairàk jaunieðu izvèlèsies paðnodarbinàtìbu un uzòèmèdarbìbu, lai uzlabotu savu finansiàlo stabilitàti.
“Mès esam pirmà paaudze, kas saprata, ka nauda nav tà vèrta, ja tà maksà jums dvèseli un brìvìbu,” saka Varbanova. “Es ticu, ka jaunieði patieðàm alkst abus.”
