Enerģētikas nozarei mākslīgais intelekts ir nenoteiktas pārmaiņas: inovācija, kas var vai nu likt pamatus tīrākai, zaļākai elektrotīklam, vai arī iznīcināt gadu desmitiem ilgu vides progresu.
“Klimata un enerģētikas sektoram, kas saskaras ar mākslīgo intelektu, ir līdzīgi kā mēs saskaramies ar to vispārēji. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, un tas ir tikai jautājums, vai ieguvumi pārsniegs kaitējumu,” sacīja Austins Vitmans, bezpeļņas organizācijas Klimata pārmaiņu projekta izpilddirektors.
Galvenā problēma ir mākslīgā intelekta milzīgā enerģijas patēriņa apetīte. Mākslīgais intelekts prasīs milzīgu elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, un šis pārejas process jau ir sācies. Uzņēmums Microsoft, kas ar 10 miljardu dolāru ieguldījumu OpenAI veicina mākslīgā intelekta revolūciju, pagājušajā nedēļā parakstīja milzīgu 10,5 miljardu dolāru līgumu ar atjaunojamo enerģiju piegādātāju Brookfield. Citi mākslīgā intelekta līderi iegulda enerģētikas startapu uzņēmumos, piedāvājot visu – siltuma baterijas līdz modulāriem kodolreaktoriem.
Pēc vairāku gadu zema vai neesoša izaugsmes, enerģētikas uzņēmumi saskaras ar strauji pieaugošu pieprasījumu pēc datu centriem, kas uzņem un apmāca mākslīgā intelekta modeļus – nozares iekšējie avoti ir izteikuši iespējamus deviņkārtīgus pieaugumus dažos reģionālos tirgos. Novecojošā enerģētikas infrastruktūra vienkārši nav aprīkota, lai tik ātri tiktu galā ar tik lielām pārmaiņām, radot jautājumus par to, vai vispār ir iespējams apmierināt mākslīgā intelekta enerģijas apetīti.
Pieprasījuma pieaugums nozīmē, ka tīkla operatoriem ir nepieciešami risinājumi, un ātri – tas nozīmē, ka klimata mērķi dažreiz ir jāatstāj otrajā plānā. Pēc tam, kad Meta paziņoja par jauna datu centra atvēršanu Kansasā, vietējais elektroenerģijas uzņēmums paziņoja, ka tas atliks vienas no savām ogļu elektrostacijas slēgšanas termiņu par pieciem gadiem līdz 2028. gadam. Regulatori ir noraidījuši datu centru operatoru atkārtotus lūgumus izmantot dīzeļģeneratorus kā rezerves enerģijas avotu nevis zaļas alternatīvas.
“[Mākslīgais intelekts] notiek tādā tempā, ka pat tad, kad tehnoloģiju kompānijas stāsta elektroenerģijas uzņēmumiem, ko viņi vēlētos darīt, lai varētu izpildīt [savo emisiju] prasības, uzņēmumi to atstumj malā par labu tam, ko [viņi domā, ka] var izdarīt visstraujāk,” sacīja Sjerra Kluba vecākais stratēģijas padomnieks Džeremijs Fišers.
Taču daži eksperti saka, ka attiecībā uz enerģijas tīklu mākslīgais intelekts varētu būt tieši tas risinājums problēmām, ko tas rada. Elektroenerģijas uzņēmumi koncentrējas uz enerģijas izšķiešanas minimizēšanu un tīkla optimizēšanu, lai padarītu to pēc iespējas efektīvāku – uzdevums, kuram mākslīgais intelekts šķiet īpaši piemērots. Elektroenerģijas kompānijas steidzas ieviest generatīvajam mākslīgajam intelektam milzīgo potenciālu efektivitātes ieguvumiem enerģijas uzglabāšanai, padevei un pārvaldībai.
“Jūs runājat par nozari, kas nevirzās ļoti ātri. Un tagad, pēkšņi, viņi ne tikai lēkšus pievienojas tendencei – viņi patiešām redz tajos pielietojumu dažādos aspektos,” sacīja Šnaidera Elektrika Ziemeļamerikas CTO Skots Harden.
Padarot tīklu, nevis lauzot to
Optimistiski noskaņoti novērotāji mākslīgo intelektu ietver kā rīku, kas būs vitāli svarīgs enerģijas tīkla padarīšanai zaļākam un efektīvākam. Nesenais Enerģētikas departamenta ziņojums uzsvēra mākslīgajam intelektam pielietojumu elektriskajai pieprasījumam un nākotnes ražošanai no atjaunojamajiem avotiem, piemēram, vējam un saulei, kas var svārstīties atkarībā no laika apstākļiem.
Tas arī noradīja uz potenciāliem generatīvajiem mākslīgajiem intelekta pielietojumiem federālo atļauju pieteikumos – slogs process, kas ir galvenais šķērslis tīkla operatoriem, kuri vēlas ātri paplašināt savu darbību: Iekartu piegades laiki un regulatīvais birokratisms ir apturējuši daudzus jaunus enerģijas projektus ar gaidīšanas laikiem līdz pat vairakiem gadiem.
Makslikais intelekts ir uzsvēris nepieciešamibu pec uzticamas enerģijas. Tad kad saules un vēja ģeneracija ir atkariga no laika apstakliem, tie rada elektribu bursteim pilnigb neatkarigi no ta kad klientiem tas patiesiba nepieciesams. Tas ir radjis bažas ka atjaunojamie avoti ir būtiski mazak uzticami neka fosilie degvielas avoti padarot ogles naftu vai dabas gazes par labaku izveli lai mazinatu elektribas partraukumus un izsliegumus.
“Tikla planosanas lemumu veids notiek pirmkart un galvenokart par uzticamibu… Sliktakais scenarijs ir tas ka elektrotikli sak izgazties,” teica Vitmans.
Bet tehnologiskie sasniegumi enerģijas uzglabasanai nozime ka sias bažas lielakoties ir nepamatotas: Uznemumi kas izmanto visu no siltuma baterijam lidz hidroelektrostacijam padara vieglaku un letaku liekas atjaunojamas enerģijas uzglabasanu un izlaidi kad vejs nepūs vai debesis bus makonas.
Operatori cer ka ar siem uzglabasananas rikiem palidzibu makslikais intelekts spej tikt galaa ar neatbilstibam starp piedavajumu un pieprasijumu samazinot izskeisanu un padarot tiklu efektivaku uzraudzot to reala laika un balansejot generaciju un lietosanu.
Pamatlidzina makslikais intelekts nedara neko radikali atskirigu no procesiem ko tikla operatori jau izmanto. Uznemumi jau gadiem ilgi paletos algoritmus un vienkarsus maksliko intelekta veidus un jau nodarbina cilveku ekspertus lai prognozetu nakotnes piedavajumu un pieprasijumu. Bet Hardens teica ka makslikaja intelekta solijums slup tas speja apstradat daudz lielakus datu kopumus un stradat daudz atrak neka esošie metodes.
“Makslikais intelekts ir loti veikls un spejigs apkopot un analizet milzigus datu apjomus un reaģet reala laika. Speja macities un izpildit talak par cilveka spejam,” teica Šnaidera Elektrika galvena sabiedrisko politiku virsniece Dženija Salo.
Pagajusa menesa Sanfrancisko SF Klimata nedelas laika rikotaja pasakuma Google tikla petnieks teica ka uznemums jau izmanto maksliko intelektu lai veiktu tikla simulacijas.
“Mes domajam vai makslikais intelekts var padarit tiklu nevis salauzt to,” teica Gugles darbinieks Peidzs Kreihans.
Nepieciesamiba pec vairak enerģijas
Potencialie efektivitates ieguvumi no maksliko intelekta vadita tikla neslepj faktu ka energetikas nozare vienkarsi nepieciesama vairak jaudas. Piegadataji steidzas ieviest jaunus projektus tiešsaiste un eksperti dalas domes par to vai investiciju straujums virzis klimata merkus uz prieksu vai turpinas balstities uz oglem un citiem netiriem avotiem.
Kamer atkariba no oglem ir samazinajusies pedejo 20 gadu laika tas liela meraka aizstajams ar dabas gazi. Nesens Goldman Sachs zinojums novertes ka dabas gaze nodrosinas vairak neka pusi no maksliko intelekta saistitas enerģijas pieprasijuma. Lai gan dabas gaze rada mazak siltumnica efektu izraisosas gazes neka ogles vai nafta tas joprojam ir fosilais kurinamais kas ir daudz sliktaks videi neka pilnigi atjaunojamie energoresursi – Fišers teica ka dabas gaze rada aptuveni pusi tik daudz siltumnica efektu izraisosas gazes ka ogles.
“Sis steigums buvet cik atrak iespejams patiesiba noslaca visas musu citas ilgtermina apsveres,” teica Fišers. “Visa sis infrastruktura kas tiek ieviesta tiesaiste tagad it ipasi jauna dabas gaze [infrastruktura] tas ir 30 gadu infrastruktura. Tadel mus tam jabut spejigiem pieņemt labus lemumus tiesi tagad par to ka nakotne elektribas sektora izskatisies.”
Bet nesenie cenu kritumi vja un saules energijai dod optimizmu daziem analitikiem ka energetikas uznemumi kas seko peclinas linijai dabiski pagriesies uz zaļiem risinajumiem.
“Kas tiek buvets parasti ir tas kas ir letak buvet,” teica Vitmans. “Atjaunojamie avoti daudzos gadijumos ir letaki buvet. Tadel es gaidisu ka mes turpinam redzet daudz tiesam stabilu tira energija buvi… Visi zimes norada par labu tiklam kas patiesiba turpinas virzities virziena kura tas bijis pedejos 15 gadus kas ir virzienaa uz tira energiju.”
