Apgrūtinātās ekonomikas stāvoklis Lielbritānijā
Lielbritānijas ekonomika turpina cīnīties ar inflāciju, kamēr tās kaimiņi Eiropā atstāj aiz sevis pieaugošas cenas. Tagad tas var ietekmēt valsts izaugsmes perspektīvas.
Ekonomikas prognozes
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) nesen publicēja savu jaunāko prognozi attīstītajām valstīm, un tā nebija patīkama lasāmviela Lielbritānijai.
Valsts bija viena no nedaudzajām, kuras prognoze tika pazemināta, tagad gaidot 0.4% izaugsmi, nevis iepriekšējo 0.7%.
Lai gan tās ekonomikai joprojām prognozē straujāku izaugsmi nekā Vācijai, kurai paredzēts tikai 0.2% pieaugums šogad, Lielbritānija zaudē vairāk zemes Eirozonai, kurai kopumā prognozē 0.7% izaugsmi 2024. gadā.
Tas ir jaunākais satraucošais datu punkts Lielbritānijai, kas cīnās ar augstu inflāciju un joprojām jūt 2022. gada budžeta krīzes sekas.
Morgana Stenlija galvenais ekonomists Eiropā Jenss Eisenschmidts norāda, ka tas vismaz ir devis analītiķiem vieglu veidu, kā raksturot apdraudēto valsti.
“Domājiet par Eiropu, bet viss nedaudz sliktāk,” tā Eisenschmidts apraksta Lielbritānijas pašreizējo ekonomisko stāvokli.
Šis viedoklis atspoguļojas ESAO jaunākajā prognozē, un tas ir likuši valsts politikas veidotājiem justies saspiestiem.
Lielbritānijas centrālajai bankai, Anglijas Bankai, tiek prognozēts lēnāks starta bloks nekā Eiropas Centrālajai Bankai (ECB) procentu likmju samazināšanai, lai stimulētu izaugsmi, saka Eisenschmidts.
Lielbritānija cieš no lipīgākas inflācijas nekā tās Eiropas partneri. Cenas Eirozonā aprīlī pieauga par 2.4%, kamēr martā Lielbritānijas CPI likme bija 3.4%, liekot pirmajai ātrāk virzīties uz procentu likmju samazināšanu.
Eisenschmidts norāda, ka šīs lipīgās inflācijas avots ir diskutabls. Tomēr vainu varētu uzlikt uz pieaugošo bezdarba krīzi Lielbritānijā.
Ekonomiskā neaktivitāte valstī ir strauji pieaugusi, paātrinoties ilgtermiņa slimību tendencei un jauniešu bezdarbam.
Valsts nav spējusi gūt labumu no migrācijas plūsmas, lai kompensētu stingro darba tirgu, atšķirībā no Eiropas Savienības kopējā tirgus.
Kā maza atvērta ekonomika, Lielbritānija ir bijusi vairāk neaizsargāta pret kapitāla aizplūšanu pēc tirgus šokiem, kā to apkopoja septembra budžeta izmaiņas 2022. gadā.
Eisenschmidts saka, ka šie spiedieni atstāj Lielbritāniju “vairāk pakļautu nepieciešamībai pēc mājsaimniecību disciplīnas” tuvajā nākotnē.
Šī gada Lielbritānijas Vispārējo vēlēšanu iznākums, kura datums vēl nav noteikts, ir vēl viens galvenais īstermiņa mainīgais faktors, kas ietekmē ekonomikas veiksmi.
Nostrukturētas darba tirgus plūsmas
Tendence par darba tirgus plūsmu lielo ietekmi uz ekonomisko sniegumu ir tāda, pie kuras Lielbritānijai būtu jāpierod.
Eisenschmidts saka, ka attīstītajiem Eiropas valstiem ir kopīga problēma ar novecojošiem iedzīvotājiem. Demogrāfiskajiem rādītajiem kļūstot veciem, attīstītajai ekonomikai tiek prognozētas darbaspēka trūkuma problēmas, ko pastiprina nepieciešamība pēc darbaspēka veco pilsoņu aprūpei.
Arvien vairāk, kā norāda Eisenschmidts, valstis kļūs atkarīgas no imigrantiem no jauniešiem bagatīgajiem valstiem darba tirgus plaisu aizpildīšanai.
Taču Lielbritānija pēdējos gados ir izveidojusi reputāciju par iekšzemē orientētu valsti. Valsts nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības 2016. gadā debatēs, kur galvenais uzsvars tika likts uz imigrantiem no citurienes ES.
Vietējais karstais jautājums pēdējos mēnešos ir bijis valdības pretrunīgais plāns deportēt patvēruma meklētajus uz Ruandu.
Neskatoties uz to, kopumā imigranti uz Lielbritaniju ir pieauguši kopš Lielbritanijas Brexit balsojuma. Neto migracija tomēr ir samazinajusies, jo vairak cilvēku pameta valsti pēc balsojuma.
Taču valstij ir pozitīvs aspekts – neskatoties uz savu attieksmi pret imigrantiem, Eisenschmidts saka, ka Lielbritanija joprojăm izskatás pēc vienas no labakajam vietam ārvalstu iedzivotajiem.
“Viens no galvenajiem ilgtermiņa panakumu vai mazak relatívu kritumu rädítájiem ir jūsu spéja piesaistít migrántus un iekļaut viņus darba tirgū.
“Es teiktu šeit, no manas perspektivas, Lielbritanija nav tik slikti novértéta, vienkárši sakará ar valodu un lieliskajam izglítíbas iestádém, kas árpuséjám ir lieliska zímola vértíba.”
