Blas Sančess bija tuvu 20 gadu cietuma sodam Arizonā, kad viņš tika izīrēts, lai strādātu Hickman’s Family Farms, kas pārdod olas, kas nonāk lielu uzņēmumu piegādes ķēdēs. Kamēr viņš strādāja pie mašīnas, kas pārvērš vistu mēslus kompostā, viņa labā kāja tika ievilināta caurulē ar lielu spirālveida urbju.
“Es varēju dzirdēt ‘krakšķ, krakšķ, krakšķ, krakšķ,'” teica Sančess. “Es neko nejutu, bet es varēju dzirdēt krakšķi.”
Viņš atcerējās, kā izmisīgi raka cauri mēslu kaudzēm, lai ap savu asiņojošo locekli sasietu turniketu. Pēc tam viņš gaidīja, kas likās kā stundas, kamēr glābēji cīnījās, lai viņu atbrīvotu, lai viņu varētu aizvest ar helikopteru uz slimnīcu. Viņa kāja tika amputēta zem ceļa.
Visā valstī simtiem tūkstošu ieslodzīto katru gadu tiek nodarbināti darbā, daži no viņiem tiek nopietni ievainoti vai nogalināti pēc tam, kad viņiem ir piešķirti bīstami darbi ar mazu vai vispār bez apmācības. Tie ietver ieslodzītos, kas cīnās ar meža ugunsgrēkiem, strādā ar smagajām mašīnām vai strādā rūpnieciskos lauksaimniecības un gaļas pārstrādes uzņēmumos, kas saistīti ar vadošo zīmolu piegādes ķēdēm. Šie vīrieši un sievietes ir daļa no darba sistēmas, kas – bieži vien pēc dizaina – lielā mērā viņiem liedz pamattiesības un aizsardzību, kas garantēta citiem Amerikas darba ņēmējiem.
Secinājumi ir daļa no plašākas divu gadu ilgas izmeklēšanas, kas saistīja dažus no pasaules lielākajiem un labāk zināmajiem uzņēmumiem – ar ieslodzītajiem, kuriem var maksāt centus stundā vai vispār neko.
Cietuma darbs sākās verdzības laikā un strauji pieauga, kad ieslodzījuma rādītāji pieauga, nesamērīgi ietekmējot krāsainos cilvēkus. Tā kļuva par daudzu miljardu dolāru vērtu nozari, kas darbojas ar mazu uzraudzību.
Dažos štatos likumi skaidri nosaka: ieslodzītie netiek klasificēti kā darbinieki, vai viņi strādā cietuma iekšienē vai ārpus uzņēmumiem caur cietuma līgumiem vai darba atbrīvošanas programmām. Tas var izslēgt viņus no darba ņēmēju kompensācijas pabalstiem, kā arī no valsts un federālajiem likumiem, kas nosaka minimālos standartus veselībai un drošībai darbā.
Gandrīz neiespējami zināt, cik daudz ieslodzīto darba ņēmēju katru gadu tiek ievainoti vai nogalināti, daļēji tāpēc, ka viņi bieži neziņo par savainojumiem, baidoties no atriebības vai privilēģiju zaudēšanas, piemēram, kontaktiem ar savām ģimenēm. Privātuma likumi vairo grūtības iegūt konkrētus datus. Piemēram, Kalifornijas štatā no 2018. līdz 2022. gadam tika reģistrēti vairāk nekā 700 darba radīti savainojumi štata cietuma rūpnieciskajā programmā, bet AP sniegtie dokumenti bija stipri rediģēti.
Hickman’s Family Farms žurnālos, ko ieguva AP no Arizonas korekciju departamenta, tika uzskaitīti aptuveni 250 cietuma darbinieku savainojumi tajā pašā laika posmā. Lielākoties tie bija nelieli, bet daži nopietni gadījumi ietvēra dziļus griezumus un nogrieztus pirkstu galiņus līdz saspiestajiem rokai.
“Viņi beidzas tikt sagrozīti veidos, kas ietekmēs viņus visu atlikušo mūžu,” teica advokāts Džoels Robins, kurš ir pārstāvējis vairākus ieslodzītos, kurus ir nolīgusi Hickman’s. “Ja jūs gatavojaties iznākt ar labu CV, jums vajadzētu iznākt ar abām rokām un abām kājām un acīm strādai.”
AP lūdza komentarus no uzņēmumiem, kurus identificēja kā saistītos ar cietuma darbu. Lielākoties atbildes netika saņemtas, bet Cargill — lielākais privātais uzņēmums ASV ar pagājušajam gadam $177 miljardiem ieņēmumu — teica, ka turpinot stradat “lai nodrošinatu ka nav cietuma darba mūsu paplašinata piegadataju tīklam.” Citi teica, ka meklē veidus kaa rikoties bez kritisku piegades ķedes traucējumiem.
Visa valstij ieslodzitie var tikt notiesati smagam darbam, spiesti stradat un soditi ja viņi atsakas to darit, ieskaitot nosutisanu uz vientulibas kameras. Viņi nevar protestet pret sliktiem apstakliem un parasti ir gruti viņiem iesniegt prasibu tiesa.
Lielakaja dala darbu ir cietumos iekspuse kur ieslodzitie parasti pelna dažus centus stunda veicot darbus piemeram veļas mazgajumu un grida slaucisanu. Ierobezotie āra darbi bieži maksaa minimuma algu bet dažos štatos tiek atskaititi lidz pat 60 procentiem.
Arizonas štatâ Hickman’s darbi ir brivpratigi un biezi tiek mekleti ne tikai naudas del bet ari tadel ka piedava nodarbinatibu un pieejamu majokli pec atbrivosanas.
Divu bralu kuri vada gimenes uznemumu uzsverja AP reportierim ka drosiba un apmaciba ir galvenas prioritates. Vairaki pašreizejie un bijušie ieslodzitie darbinieki tur slavaja uznemumu kas tirgo olas ar zimoliem piemeram Land O’Lakes Eggland’s Best un Hickman’s un tas ir pârdots visur no Safeway lidz Kroger.
“Mes stradam fermâ ar masinam un dziviem dzivniekiem tapec ir svarigi ievrot instrukcijas,” teica Ramona Sullins kura ir nodarbinata Hickman’s vairak neka astonus gadus pirms un pec atbrivosanas no cietuma. “Es esmu dzirdejusi un redzejusi cilvekus kas ir ievainoti bet kad vinus ievainoja vinu nebija ieverojusi vadlinijas.”
AP reportieri runaja ar vairak neka 100 pašreizejiem un bijušiem ieslodzitajiem visa valsti – ka ari ar mirušo darbinieku gimenes locekliem – par dazadiem cietuma darba veidiem. Apmeream ceturdala no vinim stastija par stastiem kas ietver ievainojumus vai naves gadijumus no smagiem apdegumiem un traumatiskiem galvas ievainojumiem lidz nogrieztam ekstremitatem. Reportieri ari runaja ar advokatiem petniekiem un ekspertiem un izskatija tukstošiem dokumentu ieskaitot retos tiesvedibas procesus kas izdevas iziet cauri tiesas sistema.
Kamer daudzi no darbiem ir paslepti citi ir acimredzami piemeram ieslodzitie gar nodarbinatiem autopilsetiem veicot cela uzturesanu. Vienigi Alabamas štata kopš 2015 gada vismaz tris viri ir miruši kad 21 gadus vecais Braxton Moon tika sitiens ar kravas automasinu kas nobrauca nost no starptautiska cela. Pârejie tika nogalinati savakot atkritumus.
Daudzos štatos likumi prasa lai ieslodzitie tiktu izmantoti arkartas situacijas un katastrofu laika piemeram bistamu vielu sakopsanai vai stradai hurricanes priekšpusê kamêr iedzivotaji evakuejas. Vinus ari sut uz ugunsgrêku dzêsanu aizpildot vitâlas darba vietu trukumu spraugas ieskaitot dazas lauku kopienas Džordžija kur ieslodzitie ugunsdzêsêji par neko netiek maksati ka vienigie atbildigie par visu no automasinu avârijam lidz mediciniskam arkartas situacijam.
Kalifornija pašlaik apmaca aptuveni 1250 ieslodzitos lai cinitos ar ugunsgrêkiem un tas ir izmantots kopš 1940 gadiem. Tas maksâ saviem “Eņgelis Oranža” $2.90 lidz $5.12 diena plus papildus $1 stunda kad vinu strada arkartas situacijas.
Kad 2016 gada izcelas krūmu ugunsgrêks Šonna Linna Džonsa un vinas komanda tika nosutita uz bagato Malibu pludmales kopieni netalu no Kalifornijas rupjâ Klusa okeana šosejas kas tika uzbuveta ar ieslodzitajiem pirms gadsimta. 22 gadus veca sieviete kurai bija atlikusi tikai sešas nedelas uz soda par nevardarbigo noziegumu mire pec tam kad no kalna nogazis simts pedas liels akmenis uz vinas galvas – viena no desmit ieslodzitajiem ugunsdzêsêjiem kas mirusi štata kopš 1989 gada.
Atškiriba no dazam vietam Kalifornija piedava darba ņêmêju kompensaciju ieslodzitajiem ko Džonsa mate Diana Baeza teica ka sega slimnicas izdevumus un apbedisanu.
Baeza teica ka vinas meita mileja but ugunsdzêsêja un tika apstradata ka kritusi varone bet piebilda ka pat tad kad vina bija dzivibas atbalsta sistêmâ un nekad neatguva samañibu “Kad es aizgaju aiz aizkara vina joprojam bija pieslegta pie damn nestuvem.”
PALIDZIET MAN! PALIDZIET MAN!”
13.grozuums ASV Konstitucija pec Pilsonu kara padara piespiesto darbu legalu atceļot verdzibu iznemot “ka sodu par noziegumu.” Ir centieni šo valodu apstridet federalâ limeni un gandriz divdesmit štatos tiek meklêts veids ka panakt lai jautajums tiktu izvirzits balsojumam.
Šodien ASV ir apcietinati aptuveni 2 miljoni cilveku – vairak neka gandriz jebkura valsti pasaule – skaits kas sakâs strauji pieaugt 1980 gados kad tika pieñemti stingri likumi pret noziegumiem. Vairak neka 800000 ieslodzitajiem ir kads darbs no edienu pasniegšanas iekspuse lidz stradai ar privatiem uznemumiem ari darba atbrivosanas uzdevumos visur no KFC lidz Tyson Foods putnu fabrikam. Vinus ari nodarbina valsts un municipo agenturas ka ari koledzas un bezpeļnas organizacijas.
Maz kritiku uzskata ka visi cietuma darbi butu jâlikvide bet vinu saka ka darbam butu jâbut brivpratigam un ieslodzitajiem butu jâtiek godigi samaksatiem un cilveka cienigi apstradatiem. Korekciju amatpersonas un citi kas vada darba programmas visa valsti atbild ka vinu liek lielu uzsvaru uz apmacibu un ka ievainojumi tiek nopietni uztverti. Daudzi ieslodzitie redze darbu ka laipnu pauzi no garlaicibas un varvalibas iekspuse vinu iestades un dazos vietos tas var palidzet samazinat sodus.
Daudzos štatos ieslodzitajiem tiek liegts viss no invaliditates pabalstiem lidz garantijam ko nodrosina federalâ Darba drošibas un veselibas administracija vai štata agenturas kas nodrosina drošus apstaklus stradniekiem. Piemeram Arizonâ piemeram štata darba drošibas divizijai nav pilnvaru virzet lietas saistitas ar ieslodzito naves vai ievainojumu gadijumiem.
Streiki ar ieslodzitajiem kas prasa lielakas tiesibas ir reti un tiek atrâk apspiesti. Un ASV Augstaka tiesa ir noteikusi ka ieslodzitie nevar pievienoties vai veidot arodbiedribas. Vinus ari nevar izsaukt ambulanci vai prasit tikt nogadati slimnica pat ja vinus piedzivo dzivibu apdraudejošu ievainojumu darba laika.
Barjeram tiem kas lemj par tiesvedibu var but gandriz neparejamams tostarp atrast advokatu kurs butu gatavs uzñemties lietu. Tas ir ipaši patiesi pec tam kad federalais Cietuma tiesvedib
